Gan mūsu mājokļi, gan biroji, slimnīcas un skolas – mūsu ēkas kalpo daudziem nozīmīgiem mērķiem mūsu dzīvē.
Tās rada arī dažas no lielākajām problēmām.
Klimata izmaiņas, enerģijas drošība, izejmateriālu patēriņš un atkritumi, vides piesārņojums, negatīva ietekme uz veselību – būvniecības nozarei un materiāliem, kurus izvēlamies būvniecībai, ir nozīmīga ietekme uz visiem šiem faktoriem.
Klimata izmaiņas un enerģijas drošība
Padomāsim par diviem patiesi nozīmīgiem faktoriem – klimata izmaiņas un enerģijas drošība. Abos gadījumos ēku loma ir milzīga. Tās patērē gandrīz 40 procentus no pasaules enerģijas un rada aptuveni trešo daļu visas pasaules ar enerģiju saistīto siltumnīcefekta gāzu izmešu.
Kādēļ? Tādēļ, ka pārāk daudz ēku nav energoefektīvas. Piemēram, Eiropas Savienībā 75 procenti ēku nav energoefektīvas, un paredzams, ka lielākā daļa no tām joprojām stāvēs vēl 2050. gadā – kad ES plāno sasniegt klimata neitralitātes mērķi. Līdz ar to pamatīga renovācija, lai nodrošinātu energoefektivitāti, kā arī augsti energoefektivitātes standarti jaunbūvēm, ir izšķiroši svarīgi, lai sasniegtu ilgtermiņa enerģijas drošību un klimata mērķus šajā reģionā. Tas palīdzēs aizvien vairāk cilvēku izrauties no nabadzības, kas saistīta ar enerģiju, samazinot viņu rēķinus par enerģiju un līdz ar to nodrošinot veselīgākas ģimenes un lielāku sociālo vienlīdzību.
Enerģijas patēriņa samazinājums par 70 procentiem
Pareizi uzstādīti, mūsu akmens vates izolācijas produkti vien spēj samazināt ēkas apkurei nepieciešamo enerģijas daudzumu par 70 procentiem. Izmantojot renovācijas programmas, kurās ievieš citas papildu iekārtas, piemēram, siltumsūkņus un saules kolektorus uz jumtiem, efektivitātes ieguvums ir vēl lielāks.
Tomēr ieguvums ēkām ir lielāks, nekā tikai energoefektivitāte. Daudzas no citām problēmām, piemēram, resursu patēriņš, atkritumi, piesārņojums, ietekme uz veselību, rada arī ieguvumus – ja izvēlamies pareizos būvmateriālus.
Ja izvēlaties materiālus, apsveriet šādus jautājumus
Vai šis materiāls kalpos gadu desmitiem, nezaudējot veiktspēju? Vai tas ir dabisks? Vai tas ir praktiski izmantojams atkārtoti un pārstrādājams? Vai tajā nav kaitīgu liesmu slāpētāju vai plastmasas, kas beigās nonāk mūsu ķermenī vai vidē?
Kā jau nojaušat, atbilde uz visiem šiem jautājumiem par mūsu akmens vates produktiem ir “jā”. Protams, mēs neesam objektīvi. Tomēr, ņemot vērā to, ko zinām par problēmu apjomu, ar ko saskaras cilvēce, un ēku potenciālu kļūt par pozitīvas pārmaiņas radošu spēku, kāda veida materiālus jūs izvēlētos?
